Ekologijas energetika

Ogļu pārstrādes pēc TERMOKOKS tehnoloģijas energotehnoloģiskā kompleksa projekta rādītāju pamataprēķini izvietošanai Latvijā

 IEVADS

 Aprēķinus veica kompānijas „Sibtermo” (Krasnojarska, Krievija) darbinieki, izmantojot datus no NIC PO „Bijskenergomaš” (Barnaula), OAO „Malaja energetika” (Maskava), Sibīrijas zinātniski-pētnieciskā un projektēšanas-konstruēšanas tehnoloģiskā institūta uz konceptuāla energotehnoloģiskā kompleksa (turpmāk – ETK) projekta pamata vidējas temperatūras koksa un siltum-/ elektroenerģijas ražošanai no Kazahstānas, Kuzņeckas vai Kolumbijas enerģētiskajām (subbitumainām) oglēm.

 Galvenos koksa ražošanas bloka komponējuma risinājumus un tāmju aprēķinus iepriekš bija veikusi FGUP „Kuzņeckas centrs VUHIN” (Novokuzņecka) pēc kompānijas „Sibtermo” tehnoloģijas.

Sniegtajiem rādītājiem ir iepriekšējs raksturs un tie tiks precizēti tehniski ekonomiskā pamatojuma un darba projekta izstrādes stadijā.

 Ogļu energotehnoloģiskā komleksa ražošanas spēja tiek noteikta pēc siltimajaudas nodrošināšanas nosacījuma gāzei 40 MW pie gāzes sadegšanas siltuma 2,93 MJ/m³ (700 kkal/m³) un 300ºC temperatūrā.

Energotehnoloģiskā kompleksa ražošanas spējas rādītāji (iekārtu noslogotība 8000 stundas/gadā):

 Šajā tehniski-ekonomiskajā aprēķinā tiek aplūkota ogļu pārstrādes shēma:

Koksa un gāzes koģenerācija. Garliesmu ogļu pārstrāde par vidējas temperatūras koksu. Blakusprodukts ir ģeneratorgāze ar kaloritāti aptuveni 700 kkal/m³, kuras temperatūra ir ap 300ºC.

 Energobloka (gāzes utilizācijas bloka) komponējumam var būt 2 varianti:

1. Termofikācija. Gāzes sadzedzināšana boileros siltumenerģijas ražošanai (karstais ūdens vai zemspiediena tvaiks). Šis variants var būt ietiecams pie pastāvīgas termiskās slodzes. Tam nepiecašamas minimālas investīcijas energoblokā.

2. Tvaika turbīnu tehnoloģija. Elektrības un siltumenerģijas ražošana. Ģeneratorgāze tiek sadedzināta tvaika katlā ar turpmāku tvaika izmantošanu tvaika turbīnā elektroģeneratora piedziņai. Pie tam tiek saražots arī noteikts daudzums siltumenerģijas.

Šim variantam nepieciešama pastāvīga termiskā slodze. Izvēle par labu tam var tikt pamatota ar papildus efektivitāti, pateicoties elektroenerģijas pārdošanai.

Turpmākais materiāla izklāts izveidots saskaņā ar augstākminēto variantu klasifikāciju.

1. NODAĻA

Vidējas temperatūras koksa ražošanas ar enerģētiskās blakusgāzes utilizāciju rūpnīcas tehniski-ekonomisko pamatrādītāju vērtējums

 Šajā nodaļā tiek aplūkots koksa un gāzes koģenerācijas variants, t.i., garliesmu ogļu pārstrāde par vidējas temperatūras koksu un enerģētiskas nozīmes blakusgāzi. Ģeneratorgāzes kaloritāte ir aptuveni 2,93 MJ/m³ (700 kkal/m³) un tā sasildīta līdz temperatūrai ap 300ºC.

 Šai shēmai ir maksimālā iespējamā ekomomiskā efektivitāte, kuru nosaka ievērojamas daļas ekspluatācijas izmaksu kompensācija, pateicoties galvenā produkta – koksa – pārdošanai. Pie tam līdz galējai robežai samazinās gāzes ražošanas pašizmaksa salīdzinājumā ar ogļu bezatlikumu gazifikācijas shēmu.

1.1. Termofikācija (blakusgāzes izmantošana siltumenerģijas ražošanai). Uz ieeju energoblokā pienāk ap 50 tūkst.nm³/h gāzes ar siltumsaturu 40 MW.

 Elektrotehnoloģiskā kompleksa ražotspēja:

 1.1.1  Kapitālizmaksas

 Ražošana tiek izvietota teritorijā ar platību aptuveni 2 ha.

 1.1.2  Ekspluatācijas izmaksu pamatrādītāji

 1.1.2.1   IZEJVIELA – OGLES

 DOM markas frakcionēto ogļu patēriņš sastāda 200 tūkst. t/gadā.

Indikatīvā cena (kompānijas SUEK dati pēc stāvokļa uz 2005.gada decembri) tiek pieņemta 55 EUR/t.

Gada izmaksas izejvielu iegādei: 200 000 x 55 = 11,0 milj. EUR.

1.1.2.2   PERSONĀLS

Operacionālā personāla skaits pamatražošanā (ogļu pieņemšana un pārstrāde) sastāda 6 cilv./maiņā, strādājot pēc 4 maiņu darba grafika. Kopā ar nomainošajiem strādniekiem – 30 cilvēki.

Energobloka apkalpošanai vajadzīgi 16 cilvēki.

Administratīvais-pārvaldes personāls – 9 cilvēki.

Kopā rūpnīcā: 55 cilvēki.

Vidējo darba algu pieņemam 1000 EUR/mēnesī.

Ņemot vērā Latvijas normatīvus (nodokļu un atskaitījumu summa 81,8% no darba algas), darba samaksas gada fonds sastādīs: 1818 x 12 x 55 = 1,2 milj. EUR/gadā.

1.1.2.3    AMORTIZĀCIJA

Pieņemam likmi 8,5% no kapitālizmaksām:  11,00 x 0,085 = 0,935 milj. EUR/gadā.

1.1.2.4     TEKOŠĀ REMONTA IZMAKSAS (20% no amortizācijas)

0,935 x 0,2 = 0,187 milj. EUR/gadā.

1.1.2.5    VISPĀRĒJĀS RŪPNĪCAS UN PĀRĒJĀS IZMAKSAS

25% no 1.1.2.2.punkta, t.i.:    1,2 x 0,25 = 0,3 milj. EUR/gadā.

1.1.2.6    EKSPLUATĀCIJAS IZMAKSAS KOPĀ

11 + 1,2 + 0,935 + 0,187 + 0,3 = 13,622 milj. EUR/gadā.

1.1.3  PĀRDOŠANAS PAMATRĀDĪTĀJI

1.1.3.1  VIDĒJAS TEMPERATŪRAS KOKSS

            Indikatīvā cena uz 2005.gada beigām sastāda 180-200 EUR/t Baltijas ostā.

100 tūkst. t x 180 EUR/t = 18,0 milj. EUR;

1.1.3.2  SILTUMENERĢIJA

             Katla ietaises lietderības koeficientu pieņemam = 85%.

             Piegādājamās siltumenerģijas aprēķina cena 20 EUR/MW/h.

             Ražošanas apjoms: 40 MW x 0,85 x 8000 stundas = 272 000 MW/h.

             Pārdošanas apjoms: 272 000 x 20 = 5,44 milj. EUR/gadā.

1.1.3.3    KOPĒJAIS PĀRDOŠANAS APJOMS

18,0 + 5,44 =  23,44 milj. EUR/gadā.

1.1.4          Investīcijas izmaksu efektivitāte

1.1.4.1  Gada ienākums līdz nodokļu nomaksai

                23,44  - 13,622 = 9,818 milj. EUR/gadā.

1.1.4.2  Gada ienākums pēc nodokļu nomaksas

                9,818 x 0,85 = 8,345 milj. EUR/gadā.

1.1.4.3  Investīciju atmaksāšanās aprēķina termiņš (bez diskontēšanas)

                 15,00  :  8,345 ≈ 1,8 gadi ≈ 22 mēneši.

1.2  Tvaika turbīnu tehnoloģija (blakusgāzes izmantošana elektro- un siltumenerģijas ražošanai)

Blakusgāzes ar siltumsaturu 40 MW utilizācijas rezultātā var tikt iegūta elektrojauda 8 MW un siltumjauda 24 MW.

Energobloks iekļauj sevī 5 tvaika katlus (ieskaitot rezerves katlu) un 2 tvaika turbīnas 3-4-3,4 (OAO „Kalugas turbīnu rūpnīca”). Kā elektroģeneratori tiek izmantoti OAO „Privod” (Lisjva) ražotie sērijveida elektroģeneratori spriegumam 6,36 vai 10,5 kW.

Īpatnējie kapitālieguldījumi energoblokam, kas gatavs darbam, sastāda aptuveni 780 EUR/kW noteiktai elektrojaudai.

 1.2.1  Kapitālizmaksas

 Ražošana tiek izvietota teritorijā ar platību aptuveni 2 hektāri. Precīza platība ir atkarīga no komponējuma Pasūtītāja noteiktās teritorijas robežās.

 1.2.2  Ekspluatācijas izmaksu pamatrādītāji

 1.2.3  Pārdošanas pamatrādītāji

 1.2.4        Investīcijas izmaksu efektivitāte